Vikipēdijas raksts

Āfrika ir viens no kontinentiem. Tam rietumos ir Atlantijas okeāns, austrumos - Indijas okeāns, ziemeļos - Vidusjūra. Savienots ar Eirāziju Ēģiptē pie Suecas, kopš Suecas kanāla izrakšanas fiziski atdalīts no tās.

Otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Āzijas gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Platība ieskaitot salas - apmēram 30 244 050 km², - 20,3% no visas sauszemes platības pasaulē. Āfrikā dzīvo vairāk nekā 800 miljoni iedzīvotāju.

Raksturīgs silts tropu klimats, tajā atrodas Sahāras tuksnesis, savdabīga flora un fauna.

Āfriku uzskata par cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikā atrodas pasaulē, iespējams, garākā upe - Nīla, lielākais tuksnesis - Sahāra, pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers - Viktorijas ezers.

Āfikāņi mēdza ievērot visas viņu tradīcijas, un paražas kā arī nodot mantojumu.Āfrika ilgi palika nezināma eiropiešiem, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja grieķi kā tirgotāji un ceļotāji, romieši kā iekarotāji, vandāļi kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi kristietību. Taču, sākot ar VII gs. līdz ar arābu iekarojumiem šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva islāms. Kristietība spēja saglabāties tikai Etiopijā kā valdošā reliģija un Ēģiptē kā minoritāte.

Arābi apguva arī kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai XV gs. Tā, dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455.g. Romas pāvests ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. Taču arī vēl XVI gs. sākumā lielākā daļa kontinenta bija neapzināta.

Kā viena no pirmajām aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija vergu tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši arābi austrumu piekrastē. Vergus - vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos Vidējo Austrumu zemēm un pat Ķīnai.

Sauszemes ūdeņi

Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Tikpat kā virszemes ūdeņu nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Afrikas lielākās upes ir Nīla, Kongo, Nigēra.

Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri ir izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Afrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla.

Virsa un derīgie izrakteņi

Pirms daudziem miljoniem gadu Afrikas kontinents bija daļa no Gondvanas lielkontinenta.

Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena - pārsvarā tās ir plakankalnes un plato, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos.

Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži.

Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas Sarkanajā jūrā, šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne - Kilimandžāro. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies.

Ja hipotēze par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra.

Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Afrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu - īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, dzelzs rūdas. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes. Urānu izmanto atomelektrostacijās.

Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.

Saimniecība

Gandrīz visas Afrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās - valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas.

Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu kafijkokus, kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, Ugandā audzē galvenokārt kafijkokus, Senegālā - zemesriekstus, Ganā - kakaokokus, Sudānā - kokvilnu, Tanzānijā - garšvielas. Lesoto audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras dziju.

Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas - savā valstī - nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju - degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu.

Piemēram, Botsvāna izved dimantus, Gvineja - alumīnija rūdu, Zambija - vara rūdu, Alžīrija un Lībija - naftu. Kongo un Gabona pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni.

Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie dzelzceļi un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti.

Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā.

Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs - Ēģiptē, Nigērijā, DĀR - ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis - Alžīrija un Tunisija, kā arī Maroka tuvējās Eiropas ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību.

Ārējās saites

• Āfrika fotogrāfijās

Atsauces un piezīmes

.